Šonedēļ man prātā ienāca šī bilde ar Montas stāstu. Mēs esam pazīstami kopš 2009. gada janvāra, kad es pirmo reizi pavadīju nedēļu Latvijā. Kad dzīvoju Smiltenē, viņa bija mana kaimiņu meitene un piedalījās jauniešu grupā, kuru es (līdz)vadīju. Kā pusaudze es redzēju, kā viņa pārtapa par spēcīgu un skaistu sievieti, un tagad viņa ir brīnišķīga dēla māte.
Mēs joprojām regulāri tiekamies, un mums vienmēr ir dziļas un vērtīgas sarunas, kas mūs abas tur uz pēdām! Viņa raksta, ka es viņu iedvesmoju, un es patiesi varu teikt to pašu par viņu!
Esmu pateicīga par visām mūsu kopīgajām atmiņām un par daudzajām, kas mums vēl būs!

Recent Comments