Šie ir grūti , un neparedzami laiki priekš mums. Jau dažas nedēļas šādi dzīvojot, varam ar vien vairāk redzēt cilvēkus, kuri cīnās ar Corona vīrusa sagādātajām grūtībām. Bailes kļūst lielākas, un ar vien vairāk cilvēki ieslēdzas savās mājās. Bailes par iespējamo saslimšanu, vai parūpēšanos, lai nesaslimdinātu kādu citu. Bet kā ir ar tiem cilvēkiem, kas nu jau palikuši vieni un vairs nesatiek nevienu? Cik daudz cilvēku iekļūs  finansiālās grūtībās šī  iemesla dēļ?

Arī Latviju ir sasniedzis vīruss. Uz doto brīdi Latvijā ir 86 saslimšanas gadījumi , un līdz šim vēl neviens mirušais. Lielveikali vēl ir atvērti,taču drošības ierobežojumi ir visās publiskajās vietās . Es redzu bailes, kā arī izmisumu, daudzās sejās.

Arvien vairāk pieraksti un tikšanās ar cilvēkiem tiek atcelti, un mēs dzīvojam dienu no dienas.

Neskatoties uz to, ka nevaram būt viens ar otru fiziski, varam būt pateicīgi, ka varam uzturēt kontaktu caur telefona zvaniem, pastkartēm, vai īsziņam. Parūpēsimies viens par otru!

Vakar es biju iepirkties lielveikalā. Distances ievērošana ir efektīva arī pie mums, un cilvēki to ievēro. Par saviem iepirkumiem es maksāju  vienai no savām iecienītakajām kassierēm, un es varēju saskatīt nogurumu, un pat paniku viņas acīs.Kad es viņai pavaicāju, kā viņai klājas, viņas acīs sariesās asaras. Viņai ir jaturpina strādāt,bet viņai tas šķiet smagi un baisi.Es pedāvaju palūgt par viņu, viņa neatteicās, un tikmēr nākamais klients piekrita mazliet pagaidīt.

Mums ir Dievs, kas mūs mīl un rūpējas par mums. Dievs nav tas, kas radīja šo vīrusu, kā arī bailes, kas nāk līdz ar to. Šajās smagajas dienās ir daudzi kuri vēršas pēc lūgšanām, un daudzi, kas lūdz.

Es ierosinu visus turpināt lūgt gan vienam par otru, gan kopā šajos neparedzamajos laikos.